Iedzīvotāju iesaistīšana pārvaldīšanā sekmē piedalīšanos vēlēšanās

Pēdējās desmitgades laikā Latvijā ir novērojama tendence samazināties pilsoņu aktivitātei Saeimas vēlēšanās, pie šāda secinājuma, izstrādājot savu maģistra darbu, nonācis Vidzemes Augstskolas studiju programmas “Stratēģiskā komunikācija un pārvaldība” absolvents Intars Birziņš. Veiktā pētījuma mērķis bija noskaidrot, kāda ir uzticēšanās un politiskās pašefektivitātes loma pilsoniskajā līdzdalībā, kas vienlaikus ļautu apsvērt aktivitātes, kuras valstiskā līmenī varētu veikt, lai sekmētu pilsonisko līdzdalību, tajā skaitā piedalīšanos vēlēšanās.

“Valsts pastāvēšana un attīstība lielā mērā ir atkarīga no tā, vai pilsoņi iesaistās valsts pārvaldīšanā un attīstīšanā, un, ja līdzdalība samazinās, pieaug bažas par demokrātijas vājināšanos. Vienlaikus vēlēšanas nav vienīgais veids kā iedzīvotāji pārvalda valsti. Iedzīvotāji iesaistās dažādos veidos, piemēram, starp vēlēšanām izsaka viedokli piketos vai tiešsaistē, piedalās nevalstiskā sektora organizācijās, ziedo labdarībai, kopā ar kaimiņiem sakopj vietējo apkārtni. Ja šādas ārpus vēlēšanu aktivitātes tiek piekoptas, tad varbūt zema līdzdalība vēlēšanās nemaz nav tik kritiska demokrātijai?”- saka I. Birziņš.

Lai nu kā, ir svarīgi izprast, kādi faktori ietekmē to, vai iedzīvotāji piedalās vienās vai otrās pilsoniskās līdzdalības aktivitātēs. Līdz šim populārs uzskats ir, ja iedzīvotāji uzticas valsts pārvaldes iestādēm, tajā skaitā valdībai un Saeimai, tad tie piedalās vēlēšanās, bet, ja neuzticas, tad uz vēlēšanām neiet. Bet vienlaikus, ja iedzīvotāji neuzticas, tad tie ir aktīvāki dažādās demonstrācijās un piketos, izrādot nepatiku pret politiskajiem lēmumiem. Otrs svarīgs faktors ir iedzīvotāju uztvere par to spēju ietekmēt politiskos lēmumus jeb politiskā pašefektivitāte. Ja tie uzskata, ka spēj, tad arī tie piedalās. Līdz ar to ir svarīgi noskaidrot kā uzticēšanās un politiskā pašefektivitāte izskaidro dažādas pilsoniskās līdzdalības aktivitātes, kas vienlaikus ļauj saprast, ko valstiski darīt, lai pilsonisko līdzdalību sekmētu.

Pētījuma dati tika iegūti aptaujas rezultātā valsts pētījumu programmas projekta "Vērtības darbībā: atbildīgas, drošas un izglītotas pilsoniskās sabiedrības attīstība ar pētniecību un rīcības modeļu izstrādes palīdzību" (projekta Nr.  VPP-IZM-2018/1-0013) ietvaros. Dati tika ievākti no 2019. gada 3. decembra līdz 2020. gada 3. janvārim tiešsaistē, izmantojot Google aptauju rīku. Respondenti tika aicināti piedalīties pētījumā, izmantojot sociālos tīklus un elektronisko pastu.

Izglītotībai ir nozīme

I.Birziņš secināja, ka uzticēšanās vairāk ietekmē personu piedalīšanos vēlēšanās un mazāk skaidro citas pilsoniskās līdzdalības formas. “Vēlēšanās vairāk piedalās tie cilvēki, kas uzticas valsts un pašvaldību iestādēm. Vienlaikus, pat ja personas uzticas valsts un pašvaldību iestādēm un tādējādi piedalās vēlēšanās, papildu stimuls dalībai vēlēšanās iedzīvotājiem Latvijā ir neuzticēšanās citu tautību cilvēkiem. Šāda situācija varētu būt tipiska Latvijā, jo nereti ir dzirdamas diskusijas un aicinājumi personām doties uz vēlēšanām, lai pie varas netiktu konkrētas politiskās partijas. Savukārt tie, kuri neuzticas valdošajai elitei, vairs nevēlas doties uz vēlēšanām, visticamāk sekojot viedoklim, ka vēlēšanas tāpat rezultējas to pašu neuzticamo personu ievēlēšanā. Piedalīšanos vēlēšanās izšķir arī personu izglītības līmenis. Jo augstāka izglītība, jo vairāk piedalāmies vēlēšanās. Acīmredzot, līdz ar izglītību nāk arī lielāka izpratne par demokrātijas procesiem un pilsoniskās līdzdalības nozīmi,” pauž Birziņš.

Viņaprāt, svarīgi atzīmēt, ka vecāka gadagājuma cilvēki turpina piedalīties vēlēšanās, bet mazinās jaunāku cilvēku vēlme iesaistīties, kas norāda uz sliktu tendenci, ņemot vērā jau tā zemo līdzdalību vēlēšanās. “Jaunāki cilvēki vairāk piekopj aktivitātes sociālajos medijos, piemēram, sekošanu politiska satura lapām, dalību diskusijās vai petīcijas parakstīšanu internetā. Turklāt sociālajos medijos aktīvāki ir izglītotāki un tādi jaunie cilvēki, kuri uztver sevi kā kompetentus un spējīgus ietekmēt politiskos procesus. Līdz ar to, vai nu jaunākiem cilvēkiem pietrūkst izpratne par līdzdalības nozīmi un tādēļ tie nepiedalās vēlēšanās, vai arī mainās cilvēku izpratne par to, ko nozīmē pilsoniskā līdzdalība. Ļoti iespējams, ka jauno, izglītoto un politiski pašefektīvo cilvēku augstā līdzdalība ar sociālo mediju starpniecību norāda uz to, ka tās vairs nevēlas atvēlēt laika resursus, lai dotos uz vēlēšanām, kas vairākkārt ir rezultējies to pašu personu ievēlēšanā un tam sekojošā negatīvā diskursā par valdošās elites nevērīgo attieksmi pret vēlētājiem. Iespējams tās drīzāk vēlas piekopt laika resursus mazāk prasošas aktivitātes tiešsaistē, kur ir skaidrāk uztverama līdzdalības (dalīšanās ar politisku saturu, viedokļa paušana) rezultātu saikne ar indivīda aktivitātēm nekā vēlēšanu gadījumā,” secinājis maģistrants.

I.Birziņš uzskata, ka: “Lai sekmētu kvalitatīvu iedzīvotāju pilsonisko līdzdalību, nepieciešams attīstīt vispārizglītojošo izglītības iestāžu jauniešu zināšanas par politiskajiem un pilsoniskās līdzdalības procesiem un pilsoniskās līdzdalības lomu valsts pārvaldīšanā, jo personas, kurām piemīt izjūta par tās kompetenci un spēju piedalīties politiskajos procesos, ne tikai vairāk iesaistās pilsoniskajā līdzdalībā kopumā, bet vairāk arī tādās līdzdalības aktivitātēs, kas prasa zināšanas par demokrātiskajiem procesiem valsts pārvaldīšanā un laika ieguldījumu (saziņa ar amatpersonām un medijiem vai līdzdalība politiskajās organizācijās vai to aktivitātēs). Un proti - personas, kuras mazāk uzticas valsts pārvaldes institūcijām un to pārstāvjiem, mazāk piedalās vēlēšanās. Zināšanu trūkums par demokrātiskajiem valsts pārvaldīšanas procesiem var kavēt personu dalību vēlēšanās, veidojoties nepareizai uztverei un mērķiem par nepiedalīšanos vēlēšanās, piemēram, neuzticēšanās gadījumā nepiedalīties vēlēšanās, lai ieriebtu valsts pārvaldes elitei.

Iesaistīšanos lielā daļā no pilsoniskās līdzdalības aktivitātēm var izskaidrot ar personu izglītības līmeni (saziņa ar amatpersonām, individuālās sociālās aktivitātes, sociālo mediju aktīvisms, dalība vēlēšanās un politiskā patērniecība (preču pirkšana vai nepirkšana politisku apsvērumu dēļ, piemēram, atteikšanās no kažokādu iegādes, protestējot pret dzīvnieku izmantošanu apģērba ražošanā)). Visbūtiskākā izglītības loma ir dalībai vēlēšanās.”

Uzticēšanās veicina iesaisti

Pat ja jaunāki cilvēki mazāk piedalās klātienes vēlēšanās, nevar izslēgt, ka to aktivitāte būtu lielāka, ja vēlēšanas tiktu nodrošinātas tiešsaistē, ņemot vērā, ka  jaunieši vairāk izvēlas līdzdalību tiešsaistē. Līdz ar to, lai sekmētu jauniešu dalību vēlēšanās, nepieciešams rast iespēju piedalīties vēlēšanās tiešsaistē.

Viņaprāt, lai sekmētu iedzīvotāju dalību vēlēšanās un pilsonisko līdzdalību periodos starp vēlēšanām, valsts un pašvaldības iestādēm nepieciešams piekopt ilgtspējīgas pārvaldības principus, viedokļu apmaiņu ar iedzīvotājiem, ieviešot regulāras atgriezeniskās saites došanas praksi pēc iedzīvotāju iesaistes, tādējādi skaidrojot pieņemtos lēmumus, kā arī piekopt inovatīvus iedzīvotāju iesaistīšanas veidus, piemēram, iedzīvotāju ideju darbnīcas pašvaldību domes ietvaros, jo: ”Dalību vēlēšanās lielā mērā var izskaidrot ar politisko uzticēšanos, kas veidojas atkarībā no tā, vai sadarbība apmierina pušu intereses. Iedzīvotāju uztverei par to, vai valsts un pašvaldības iestādes ņem vērā iedzīvotāju viedokli un intereses, ir būtiska saikne ar uzticēšanās veidošanos un pilsonisko aktivitāti, kas ietver saziņu ar valsts vai pašvaldību amatpersonām, aktivitāti sociālajos medijos, ziedošanu labdarībai un politisko patērniecību.